Drošības fondi izmanto plašu metožu un instrumentu klāstu (piemēram, īso pārdošanu vai sviras efektu), kas parasti nav izmantojami tradicionālās kolektīvo ieguldījumu shēmās. Drošības fondi var radīt darījumu partnera risku finanšu iestādēm, kuras ir to aizdevējas. Kaut arī tie šobrīd netiek uzskatīti par nozīmīgu sistēmiskā riska avotu, jo tie ir relatīvi nelieli un sviras efektu izmanto ierobežoti un ar nodrošinājumu, to straujais pieaugums un šķietamais pārredzamības trūkums rada aizvien lielākas bažas par to ietekmi uz tirgiem. Regulējošās iestādes šobrīd strādā, lai nostiprinātu savu spēju novērtēt kopējo risku, ko finanšu sistēmai varētu radīt drošības fondi.<br />Kas tad hedžu fondi vispār ir? Teorētiski viņi pieder pie alternatīvajām investīciju stratēģijām. ASV hedžu fondus parasti veido privātu investīciju partneri, kuri līdzekļus iegulda biržā tirgotos vērtspapīros vai arī finansu derivatīvās. Sakarā ar to, ka šādai partnerībai ir privāts raksturs, „Biržu un vērtspapīru komisija” noteica ierobežojumu, ka hedžu fondu investoru skaits nedrīkst būt lielāks par 99. Ofšoru hedžu fondu specifika ir tāda, ka viņi tiek piereģistrēti tā saucamajos „nodokļu līčos”, tas ir valstīs, kur pastāv nodokļu atvieglojumi un ir vienkāršota reģistrācijas procedūra. Ofšoru hedžu fondos investoru skaits, kas nav ASV pilsoņi, nav ierobežots. Amerikāņu investoru skaits, tieši tāpat kā ASV reģistrētajos hedžu fondos, ir ierobežots un tas ir 99 investori.

Viens no biežākajiem variantiem ES tiesību aktos, lai gan ne vienīgais, kā vienmēr, vienprātības starp tulkotājiem nav